Pieneņu medus vai sīrups
Man sanāca garša kā medum, bet konsistence kā sīrupam.
Lietot var tikai pieaugušie. Bērniem šis pieneņu medus nav ieteicams.
Citēju- "Līdzekli nedrīkst dot bērniem līdz brīdim, kamēr nav beigusies organisma augšana un kaulu veidošanās, proti, līdz 20 gadu vecumam, jo tas var iebojāt jaunu cilvēku kaulaudus".
Salasīju pieneņu galviņas. Lasīju tādas, kuras ir tikko vērušās, plus vēl vidiņš nav pilnībā atplaucis. Lai ir saglabājies vairāk auga nektāra, un lidonīši, kukainīši nav apsteiguši un panašķējušies :D
Bet izdomāju, ka griezīšu nost kātiņa vietu, ar nedaudz pamatnīti, un pirmajām kauslapiņām. Šādā veidā apstrādāju visus ziedus.
Tad katlā iekšā, ūdeni virsū, tā lai nosedz. Šīnī gadījumā man sanāca ap 2 l, un ļavu nostāvēties 1 - 2 stundas. Tad šķilu uguni apakšā un vārīju stundu. Nu gandrīz stundu. Man sanāca apmēram 50 minūtes.
Kad bij novārījies to stundu, visu caur sietu nokāsu. Šķidrumu atpakaļ katlā.
Un tad vārīju ar cukuru. Par cik mana muterīte ir ar cukura diabētu, runājot ar viņas, dzima ideja, ka paprovēšu sīrupu vārīt ar fruktozi. Tā lai arī viņa var kādu karotīti nogaršot. Biju nopirkusi tik pus kg paku, bet šķidrums pēc vārīšanās bij vairāk par litru. Tad nu sadalīju visu pa diviem katliem. Vienā puslitru novārītā šķidruma vārīju ar fruktozes cukuru, bet atlikušo šķidrumu ar parasto cukuru. Vārīju atkal stundu to visu. Ik pa laikam pagaršoju, kas top. Garša nu tāda - salda ar īpatnēju piegaršu. 15 - 10 minūtes pirms beigām, katram puslitram piešāvu klāt puscitrona izspiestās sulas. Lūk, tad parādījās sīrupam jau medus piegarša. Bet izteiktāka tikai fruktozes sīrupam.
Novārīto šķidrumu salēju pa burciņām. Un vai redzat atšķirību? :)
Secinājums, fuktozes sīrups ir gardāks, ar garšu līdzinās ziedu medum par 90 %. Krāsa spilgta, skaisti oranži rūzgana, nu kā medum gandrīz. Bet ar parasto cukuru vārītam, garša līdzinās nu uz kādiem 50 %, bet krāsa ar zaļganu piekrāsu. Bet garša ar nav slikta. Var lietot un nekādas vainas.
Tagad varu teikt - ir dzimusi mana recepte pieneņu sīrupam:
- pienenes ar nogrieztām pamatnītēm, nomērcētas stundu siltā ūdenī;
- vāra vidēji 1 stundu, nokāš;
- uz litra šķidruma 1 kg fruktozes cukura, vāra atkla 1 stundu;
- 15 minūtes pirms vārīšanas beigām pievieno 1 citrona svaigi spiestas sulas.
Šāds pieneņu sīrups esot bagāts ar kalciju, kas ļoti labs pie dažādām kaulu slimībām, noder kaulu deformāciju gadījumos un pie sāļu nogulsnēm organismā. Divu gadu laikā, ik dienas lietojot šo līdzekli, varot tikt vaļā no osteohondrozes. (Ņemts no tā pašas TVNET raksta).
Ja kāds, ko tādu provēs, teikšu - lai laba veselība! :)))
Lietot var tikai pieaugušie. Bērniem šis pieneņu medus nav ieteicams.
Citēju- "Līdzekli nedrīkst dot bērniem līdz brīdim, kamēr nav beigusies organisma augšana un kaulu veidošanās, proti, līdz 20 gadu vecumam, jo tas var iebojāt jaunu cilvēku kaulaudus".
Salasīju pieneņu galviņas. Lasīju tādas, kuras ir tikko vērušās, plus vēl vidiņš nav pilnībā atplaucis. Lai ir saglabājies vairāk auga nektāra, un lidonīši, kukainīši nav apsteiguši un panašķējušies :D
Bet izdomāju, ka griezīšu nost kātiņa vietu, ar nedaudz pamatnīti, un pirmajām kauslapiņām. Šādā veidā apstrādāju visus ziedus.
Tad katlā iekšā, ūdeni virsū, tā lai nosedz. Šīnī gadījumā man sanāca ap 2 l, un ļavu nostāvēties 1 - 2 stundas. Tad šķilu uguni apakšā un vārīju stundu. Nu gandrīz stundu. Man sanāca apmēram 50 minūtes.
Kad bij novārījies to stundu, visu caur sietu nokāsu. Šķidrumu atpakaļ katlā.
Un tad vārīju ar cukuru. Par cik mana muterīte ir ar cukura diabētu, runājot ar viņas, dzima ideja, ka paprovēšu sīrupu vārīt ar fruktozi. Tā lai arī viņa var kādu karotīti nogaršot. Biju nopirkusi tik pus kg paku, bet šķidrums pēc vārīšanās bij vairāk par litru. Tad nu sadalīju visu pa diviem katliem. Vienā puslitru novārītā šķidruma vārīju ar fruktozes cukuru, bet atlikušo šķidrumu ar parasto cukuru. Vārīju atkal stundu to visu. Ik pa laikam pagaršoju, kas top. Garša nu tāda - salda ar īpatnēju piegaršu. 15 - 10 minūtes pirms beigām, katram puslitram piešāvu klāt puscitrona izspiestās sulas. Lūk, tad parādījās sīrupam jau medus piegarša. Bet izteiktāka tikai fruktozes sīrupam.
Novārīto šķidrumu salēju pa burciņām. Un vai redzat atšķirību? :)
Secinājums, fuktozes sīrups ir gardāks, ar garšu līdzinās ziedu medum par 90 %. Krāsa spilgta, skaisti oranži rūzgana, nu kā medum gandrīz. Bet ar parasto cukuru vārītam, garša līdzinās nu uz kādiem 50 %, bet krāsa ar zaļganu piekrāsu. Bet garša ar nav slikta. Var lietot un nekādas vainas.
Tagad varu teikt - ir dzimusi mana recepte pieneņu sīrupam:
- pienenes ar nogrieztām pamatnītēm, nomērcētas stundu siltā ūdenī;
- vāra vidēji 1 stundu, nokāš;
- uz litra šķidruma 1 kg fruktozes cukura, vāra atkla 1 stundu;
- 15 minūtes pirms vārīšanas beigām pievieno 1 citrona svaigi spiestas sulas.
Šāds pieneņu sīrups esot bagāts ar kalciju, kas ļoti labs pie dažādām kaulu slimībām, noder kaulu deformāciju gadījumos un pie sāļu nogulsnēm organismā. Divu gadu laikā, ik dienas lietojot šo līdzekli, varot tikt vaļā no osteohondrozes. (Ņemts no tā pašas TVNET raksta).
Ja kāds, ko tādu provēs, teikšu - lai laba veselība! :)))
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru